Ģeogrāfiskā karte - Bergena (Bergen)

Bergena (Bergen)
Bergena (no) ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem (de syv fjell). Par kalnu skaitu gan varot diskutēt, jo šis skaits ņemts iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Augstākais kalns ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikuleru, kas atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Esot pat joks šajā sakarā, - tūrists vaicā zēnam, vai te kādreiz nelīst arī, uz ko zēns atbild, ka viņš nezina, jo viņam ir tikai divpadsmit gadu.

Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb Olafs III, kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja Tronheimu (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja Oslo. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja Hanzas savienības tirgotāji pamatā no Lībekas. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties žāvētu zivju, mencu tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja mēri. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.

15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca vitālieši (Vitalienbrüder), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika Vogenas kauja (Battle of Vågen) starp Nīderlandes un Anglijas floti. Gan 15., gan 16. gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza Oslo.

1916. gadā pilsētas centru izpostīja ugunsgrēks.

Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja vācu karaspēks. 1944. gada 20. aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, nodarīdams postījumus. Sabiedroto karaspēks bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bergena (Bergen)
Ģeogrāfiskā karte
Map_of_Bergen_op_Zoo...
5219x4179
upload.wikimedia.org
Bergen_County1896.jp...
2700x3718
mapmaker.rutgers.edu
Bergen_Passaic_1872....
3491x2325
mapmaker.rutgers.edu
bergen-map.jpg
2304x3280
cicrg.files.wordpres...
Bergen-Tourist-Map.j...
2168x1328
mappery.com
center.jpg
2168x1328
www.ii.uib.no
bergen-map-0.jpg
2168x1328
www.orangesmile.com
bergen.jpg
1673x1384
theusgenweb.org
bergen.jpg
1954x935
www.orneveien.org
Bergen-Guide-Map.jpg
1531x980
mappery.com
Bergen-Guide-Map.jpg
1531x980
www.mappery.com
BLOG_MAP_BERGEN.jpg
1600x909
1.bp.blogspot.com
BLOG_MAP_BERGEN.jpg
1600x909
1.bp.blogspot.com
Bergen-Norway-Touris...
1470x933
www.mappery.com
bykart.jpg
1200x821
folk.uib.no
bykart.jpg
1200x821
www.ii.uib.no
Bergen-Norway-City-M...
1200x821
mappery.com
Bergen-Norway-City-M...
1200x821
www.mappery.com
bergen1.jpg
1019x815
www.napoleon-series....
tlt07map.png
1051x785
tlt07.uib.no
Zeme (teritorija) - Norvēģija
Norvēģijas karogs
Norvēģija (būkmolā: Norge, nn), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nynorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
NOK Norvēģijas krona (Norwegian krone) kr 2
ISO Valoda
NN Jaunnorvēģu valoda (Nynorsk)
NO Norvēģu valoda (Norwegian language)
FI Somu valoda (Finnish language)
SE Ziemeļsāmu valoda (Northern Sami)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Krievija 
  •  Somija 
  •  Zviedrija